Dzijas un adatu veidi

     Adīšanai noder visdažādākā dzija –  vilnas, pusvilnas, kokvilnas vai mākslīgās šķiedras. Dzija var būt vidēji rupja vai smalka.  Parasto vilnas dziju iegūst no aitām, ko audzē mūsu laukos. Tā ir silta, elastīga, labi mazgājama, nestiepjas, labi krāsojama.  Parastā vilnas dzija ir piemērota visu priekšmetu tamborēšanai un adīšanai,  izstrādājumā labi izceļas adījuma raksti. Adījumi ir viegli kopjami, mazgājot nesaveļas un neizstiepjas.

    Ķemmdziju izgatavo no speciāli  apstrādātas paaugstinātas kvalitātes vilnas. Ķemmdzija ir ļoti smalka. No divkārtīgas vai trīskārtīgas ķemdzijas ada smalkus pirkstaiņu. Tā ir ļoti
silta, mīksta, elastīga, poraina, nestiepjas, labi krāsojama. Tā ir uzmanīgi jāmazgā, jo var savelties.

""
    Pusvilnas dziju izgatavo no vilnas  dzijas, kam pievienota kāda mākslīgā šķiedra. Tā ir ļoti praktiska, pietiekami silta, mīksta, stipra ,mazgājot nesaveļas. Adījumi no šīs dzijas jāada stingrāk, jo tiem ir tiksme izstiepties. Krāsōšanai nav piemērota.

    Vēl ir arī Angoras vilnas dzija, merīnvilnas dzija, Kamieļvilnas dzija, mohēras dzija, u.c. taču cimdu adīšanai vispiemērotākā ir parastā vilnas dzija.

     Rupju dziju viegli iegūt, savienojot kopā vairākas kārtas smalkas dzijas. Dažreiz var iegūt arī smalku dziju, sadalot rupjo.

    
Adīšanas procesā arī  adāmadatām ir ļoti liela nozīme, tāpēc no to pareizas izvēles ir atkarīga adījuma kvalitāte. Ir koka, kaula, plastmasas un tērauda adāmadatas.

Vidēji rupjiem un smalkiem adījumiem izmanto tērauda adāmadatas. Labas tērauda adāmadatas neliecas un nerūsē. To gali nedrīkst būt pārak asi, jo, adot ar asām adāmadatām, var savainot pirkstus. Turpretī pārak apaļi adāmadatu gali apgrūtina adīšanu. Alumīnija adatas svara ziņā ir vieglas, bet šo adāmadatu trūkums ir tas, ka tās smērē dziju. Koka adāmadatas ir ļoti vieglas, piemērotas adīšanai ar rupju dziju.     Apaļadāmās adatas iecienītas niecīgā svara dēļ, kā arī tādēļ, ka iesākto detaļu var viegli pielaikot piegrieztnei.

   
Dažādu priekšmetu adīšanai vajadzīgas dažādas adāmadatas. Cilindrveida adījumiem (zeķēm un cimdiem) izmanto piecas īsas adāmadatas, bet plakaniem adījumiem (šallēm, jakām) – divas garas adāmadatas.

   
Ar rupjām adāmadatām grūti adīt smalku dziju, adījums veidojas rets, un otrādi – ar smalkām adāmadatām adot rupju dziju, adījums veidojas biezs un ciets. Adāmadatai jābūt tikpat resnai kā dzija vai arī nedaudz resnākai. Katrai adāmadatai ir savs numurs.   Tas atbilst tās diametram milimetros (piemēram, 4. numura adāmadatas diametrs ir 4 mm).

Adīšanai vajadzīgo adāmadatas numuru var noteikt šādi: saloka dzijas pavedienu divās kārtās un viegli savij – diega resnumam jābūt vienādam ar vajadzīgās adatas diametru.